Starlex - Jaunumi  

Atrodi savu objektu

Objekta ID:
Kategorija:
Cena:
-
Stāvoklis:
 
Atrašanās:
Darījums:
pārdošana īre/noma
Platība m2:
-
Stāvi:
-
Telpu, istabu skaits:
-
 
PĒDĒJIE SKATĪTIE

Atpakaļ

Koka ēku renovācija: no aizmirstām par iekārojamām

Daudzas Latvijas pilsētas, tostarp Rīga, ir bagātas ar koka arhitektūras mantojumu, koka apbūve ir unikāla Eiropas mēroga parādība. Lai šo vēsturisko un arhitektonisko vērtību saglabātu, ēkām ir nepieciešama restaurācija. Tad tās varēs turpināt pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas un saglabāt savu ārējo un iekšējo izskatu. Bez kvalitatīvi veiktas restaurācijas mājas pārvēršas par graustiem. Koka ēku renovācijas centra Koka Rīga vadītājs Vladimirs Eihenbaums lēš, ka neapdomīgas apsaimniekošanas dēļ 20 gadu laikā galvaspilsētā var izzust ap 68% koka būvju.

Restaurēt atbildīgi

V. Eihenbaums stāsta, ka pēdējos gados arvien vairāk koka arhitektūras mīļotāji cenšas atdzīvināt senatnīgākas koka būves un neļauj tām aiziet nebūtībā. «Tagad parādās tendence, ka vienas ģimenes locekļi atpērk visus dzīvokļus no to saimniekiem sevi interesējošajā koka mājā un šo ēku izveido kā vienotu ģimenes ligzdiņu, kur vienkopus dzīvo vairākas paaudzes. Galu galā tiek atjaunota pasakaini skaista ēka. Taču tās koka būves, kam ir 8 līdz 12 dažādi īpašnieki (privatizācijas negatīvās sekas), pamazām tiek iznīcinātas, jo visi nevar atrast kopsaucēju, vai un kā ēku saglabāt: tos, kas dzīvo augšējā stāvā, nesatrauc situācija pagrabstāvā, bet 1. stāvā dzīvojošie neredz vajadzību, piemēram, mainīt jumtu. Aprēķināju, ka 20 gadu laikā Rīga var zaudēt aptuveni 68% koka apbūves,» stāsta V. Eihenbaums.

Viņš uzsver, ka restaurācija jāveic pārdomāti un kvalitatīvi, citādi gaidītā pozitīvā efekta nebūs.

Piemēram, V. Eihenbaums iebilst pret koka ēku siltināšanu, piesaistot Eiropas naudu. «Eiropas naudas apgūšana un pareiza koka ēku siltināšana nav viens un tas pats. Sarodas milzum daudz firmu, kas ir ieinteresētas nopelnīt, nevis nosiltināt ēku. Mūsu pieredze liecina, ka daudzi cilvēki nepareizi novērtē savas ēkas tehnisko stāvokli, jo, kā jau minēju, sarodas visādas firmiņas, kuru mērķis ir apgūt Eiropas naudu, un to pārstāvji nereti peļņas nolūkā maldina pasūtītāju par ēkas patieso tehnisko situāciju – māja ir sapuvusi, visas konstrukcijas jāmaina, taču principā sapuvusi ir tikai neliela daļa koksnes un tās vietā jāliek protēze.»

Māja neelpo un pūst

Viņš stāsta, ka agrāk koka ēkas tika siltinātas no iekšpuses, izmantojot dabiskus materiālus, piemēram, niedres, kā arī kleķa (kaļķis sajaukts ar naturāliem sausiem mēsliem) apmetumu, un šis paņēmiens nodrošināja ļoti labu siltumizolāciju. «Savukārt siltināšanā izmantojot ķīmiskos materiālus, māja tiek pārkarsēta, tā neelpo un trīs gadu laikā sapūst. Arī es pats to pārbaudīju – savā pagrabā ieliku izturētus labus dēļus un tiem virsū uzliku mākslīgo putuplastu – trīs gadu laikā visi dēļi bija pilnībā sapuvuši.» Tāpēc viņš aicina neapdomīgi nepiekrist koka mājās veikt daudzu šaubīgu firmu solītos eiroremontus, piesaistot Eiropas finansējumu. Gaidīto ieguvumu vietā īpašums var tikt neatgriezeniski sabojāts.

Nolemjot veikt ēkas restaurāciju, V. Eihenbaums mudina rūpīgi izvēlēties meistarus. Piemēram, pēc izsmeļošām konsultācijām jebkurš interesents var vērsties centrā Koka Rīga, kas sadarbojas ar pieredzējušiem un pārbaudītiem meistariem. Centrs savu darbību uzsāka pirms nepilniem trim gadiem, un konsultāciju sniegšana ir viena no tā galvenajām funkcijām.

Lai arī sākotnēji centra darbības fokuss bija vērts uz Grīziņkalna apkaimi, tomēr pieprasījums pēc pieredzējušu speciālistu padomiem bija no cilvēkiem visā Latvijā, tāpēc šobrīd konsultācijas koka mantojuma saglabāšanā tiek sniegtas ikvienam koka arhitektūras cienītājam. V. Eihenbaums aprēķinājis, ka pēdējo divu gadu laikā sniegtas gandrīz 195 konsultācijas.

Vēlme ir, nauda ne vienmēr

Lai arī interese renovēt koka būves ir gana liela, tomēr daudzu labie nodomi atduras pret finanšu trūkumu. Kā skaidro V. Eihenbaums, Eiropas naudas speciāli koka māju restaurācijai nav, visas izmaksas jāsedz pašiem īpašniekiem. Finansiālu atbalstu var saņemt vienīgi gadījumos, ja celtne ir kultūras piemineklis. Piemēram, šogad Rīgas dome šādam mērķim piešķīrusi 600 000 eiro. Naudu var iegūt arī no Valsts Kultūrkapitāla fonda ar nosacījumu, ka izdodas apliecināt renovējamās ēkas īpašo vērtību. Piemēram, šobrīd tiek atjaunotas unikālas koka durvis Artilērijas ielā 46.

Vēl viens centra darbības virziens ir rīdzinieku iesaistīšana un izglītošana koka ēku renovācijā un restaurācijā. Centrs veic arī Rīgas pilsētas un Grīziņkalna apkaimes kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un popularizēšanu, kā arī par tradīciju iedibinājis katru gadu apbalvot un pasniegt atzinības plāksnītes tiem koka ēku saimniekiem, kas, renovējot celtni, devuši ieguldījumu Rīgas koka arhitektūras saglabāšanā, renovācijas gaitā pievēršot uzmanību ne vien ēkas funkcionālajiem uzdevumiem, bet arī sākotnējā izskata saglabāšanai un atjaunošanai. «Renovētām ēkām, nenoliedzami, aug vērtība, tās kalpos ilgāk un priecēs vizuāli. Turklāt koka mājām ir savs šarms,» ir pārliecināts V. Eihenbaums, piebilstot: «Ja māja ir sakārtota, tā arī būs silta.»

AVOTS : NRA.LV

 
 
Starlex video kanāls
<--